Kuldīgas novadā turpina veidot vienotu kultūras jomas pārvaldību
Kuldīgas novada pašvaldība turpina pilnveidot kultūras jomas darba organizāciju, lai kultūras dzīve visā novadā būtu pārskatāmāka, saskaņotāka un vienlīdz pieejama visiem iedzīvotājiem. Process, kas sākās 2025. gada 18. decembrī ar deputātu lēmumu par vienotas Kultūras pārvaldes izveidi un turpinājās ar pagastu kultūras darbinieku iekļaušanos kopīgā komandā 2026. gada martā, šobrīd tuvojas noslēdzošam posmam. Tas paredz Kuldīgas Kultūras centra juridiskā statusa maiņu no pašvaldības aģentūras par pašvaldības iestādi, tādējādi noslēdzot vienotas kultūras pārvaldības sistēmas izveidi. Pašvaldība apzinās, ka pārmaiņas var radīt neskaidrības, tāpēc būtiski uzsvērt – tās ir juridiska rakstura izmaiņas, iedzīvotājiem ierastā kultūras dzīve paliks nemainīga.
Kāpēc pārmaiņas nepieciešamas?
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Kuldīgas novads ir kļuvis lielāks un daudzveidīgāks, un tas nozīmē, ka kultūras dzīvi nepieciešams plānot vienotāk nekā līdz šim. Jau kultūras nozares attīstības programmā 2021.–2028. gadam tika uzsvērts, ka bez mērķtiecīgiem uzlabojumiem pastāv risks nevienmērīgam kultūras piedāvājumam. Apkopojot pēdējo gadu pieredzi un datus par kultūras norisēm visā novadā, pašvaldība soli pa solim veido pārvaldības modeli, lai nodrošinātu, ka kultūras darbs tiek plānots vienoti, pasākumi nepārklājas un resursi tiek izmantoti iedzīvotāju interesēs.
Kuldīgas Kultūras centrs kļūs par pašvaldības iestādi; turpinās sniegt ierastos pakalpojumus iedzīvotājiem
Statusa maiņa praksē nozīmē, ka Kuldīgas Kultūras centra darbs tiks ciešāk integrēts kopējā novada struktūrā. Tas ļaus vienuviet organizēt vairākus atbalsta procesus, piemēram, grāmatvedību, iepirkumus, juridisko atbalstu un projektu vadību. Šīs pārmaiņas netiek veiktas ar mērķi samazināt darbinieku skaitu vai kultūras aktivitātes, bet gan tikai lai sakārtotu pārvaldību un atbalsta procesus.
Svarīgi uzsvērt, ka iestādes vadība un speciālisti turpinās darbu, lai profesionāli vadītu kultūras procesus un nodrošinātu nepārtrauktību. Tāpat amatiermākslas kolektīvi – kori, deju kolektīvi un citi ansambļi – turpinās savu darbību kā līdz šim, saglabājot savu identitāti, tradīcijas un piederību.
Nemainīgs un pieejams kultūras piedāvājums
Iedzīvotājiem šīs pārmaiņas nozīmē to, ka kultūras dzīve novadā kļūs pārskatāmāka un labāk saskaņota, vienlaikus saglabājot visu to, kas cilvēkiem jau šobrīd ir svarīgs un pazīstams. Pasākumi nepazudīs un ierastās norises turpināsies. Mērķis ir panākt, lai kultūras joma visā novadā darbotos vienotāk, tādēļ jau 2027. gada notikumu plānošanā tiks iesaistītas dažādas iedzīvotāju mērķa grupas.
“Cilvēkiem kultūrā vissvarīgākais vienmēr ir saturs, satikšanās un kopā būšana, nevis juridiskā forma. Tāpēc gribu uzsvērt, ka šīs pārmaiņas attiecas tikai uz darba organizāciju, nevis uz cilvēkiem ierasto kultūras dzīvi. Pasākumi, kolektīvi un tradīcijas turpināsies kā līdz šim. Mūsu mērķis ir veidot skaidrāku atbalsta sistēmu tiem, kuri ikdienā rada svētkus, koncertus, mēģinājumus un citus notikumus visā novadā. Vēlamies, lai kultūras dzīve Kuldīgas novadā saglabā savu daudzveidību, vietējo raksturu un tradīcijas, vienlaikus kļūstot pieejama cilvēkiem visā novadā.” saka Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.
Lēmumprojekts par Kuldīgas Kultūras centra statusa maiņu un nolikumu 23. aprīlī tika atbalstīts Finanšu komitejā un tiks virzīts izskatīšanai Kuldīgas novada domes sēdē šī gada 30. aprīlī. Pārmaiņu process tiek īstenots pakāpeniski, ar skaidri noteiktiem soļiem, termiņiem un atbildībām, nodrošinot pārdomātu un nepārtrauktu pāreju uz jauno darba organizāciju.
