Sākoties siltākam laikam, Kuldīgas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošos īpašumus un neapsaimniekotās teritorijas bez kūlas dedzināšanas. Ja pagājušā gadā reģistrēts pēdējos desmit gados zemākais pērnā gada zāles degšanas gadījumu skaits – 440 kūlas ugunsgrēki, tad šajā gadā statistika vairs nav tik iepriecinoša un valstī jau ir reģistrēti 517 kūlas ugunsgrēki. Kurzemē šajā gadā bijuši 54 kūlas ugunsgrēki, no kuriem deviņi reģistrēti Kuldīgas novadā.
Pirmie kūlas ugunsgrēki parasti ir platības ziņā nelieli, bet, iestājoties siltākam un sausākam laikam, pērnās zāles degšanas apjomi palielinās. 2023. gadā kūlas ugunsgrēkā cieta viens cilvēks, bet 2022. gadā kūlas ugunsgrēkā gāja bojā un cieta viens cilvēks. 2024. gadā kūlas ugunsgrēkos cietušo un bojāgājušo nebija.
“Diemžēl joprojām pastāv uzskats, ka kūlas dedzināšana ir veids, kā sakopt teritoriju, tāpat liela nozīme ir arī laikapstākļiem – jo siltāks un saulaināks laiks, jo vairāk kūlas ugunsgrēku. Jāatceras, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība. Diemžēl katru pavasari ievērojami dienesta resursi tiek tērēti kūlas ugunsgrēku dzēšanai un aicinu cilvēkus aizdomāties, ka tajā laikā, kamēr ugunsdzēsēji glābēji dzēš degošo kūlu, kādam iespējams ir nepieciešama palīdzība, bet to nevar operatīvi sniegt, ja visi tuvākie dienesta resursi ir iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā,” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Andis Auziņš.
